"2023. gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi. Kopumā finanšu sektora uzraugu darbs ar katru gadu kļūst plašāks, tāpēc nesen notikusī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas integrācija Latvijas Bankā ir papildu iespēja koncentrēt resursus un zināšanas, lai nodrošinātu efektīvu Latvijas finanšu sektora uzraudzību un attīstību," uzsver Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.
2023. gadam noteiktas piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes: makroekonomiskie un ģeopolitiskie riski, operacionālā un finanšu noturība, pārejas riski, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) un sankciju riski, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju aizsardzība.
Prioritātes ietver fokusu uz Krievijas kara Ukrainā ietekmes vērtējumu un ar to saistītā procentu likmju un inflācijas pieauguma ietekmi uz aktīvu vērtības izmaiņām. Tāpat tiks vērtēta finanšu sektora noturība pret krīzēm, analizējot kredītriska un citu risku pārvaldību. Vienlaikus tiks vērtēti arī pārejas riski un biznesa modeļu transformācija.
Šogad Latvijas Banka plānojusi 11 pārbaudes NILLTPF novēršanas un sankciju jomā, trīs pārbaudes informācijas tehnoloģiju jomā, savukārt prudenciālās uzraudzības jomā plānotas 26 pārbaudes, kā arī papildus tām Latvijas Bankas uzraudzības eksperti piedalīsies Eiropas Centrālās bankas pārbaudēs.*
Segmentu dalījumā 2023. gadā 19 pārbaudes plānotas bankās, divas pārbaudes – apdrošināšanas sektorā, viena pārbaude – pensiju jomā, četras – ieguldījumu jomā, četras – centrālajā vērtspapīru depozitārijā un regulētā tirgus organizētājā, četras – maksājumu pakalpojumu jomā, trīs – ieguldījumu brokeru sabiedrībās un trīs – kooperatīvajās krājaizdevu sabiedrībās.
"2022. gadā tika noteiktas plašas jauna veida starptautiskās sankcijas pret Krieviju. Latvijas finanšu sektors demonstrēja spēju operatīvi tās piemērot, identificējot personas, kurām noteiktas sankcijas, un uzņēmumus, kurus kontrolē šādas personas, un iesaldējot 83 miljonus eiro. 2023. gadā saglabāsies izaicinājumi, kas saistīti ar spēju pārvaldīt sankciju apiešanas riskus, vienlaikus saglabājot uz riskiem balstītu pieeju. Lai finanšu tirgus dalībnieki nepieņemtu radikālus riska mazināšanas lēmumus, atsakoties apkalpot noteiktu ģeogrāfisko reģionu vai klientus, būtiska loma ir arī pašu klientu, kas strādā paaugstināta sankciju riska reģionos vai segmentos, izpratnei un iekšējo kontroles sistēmu sankciju jomā efektivitātei," uzsver S. Purgaile.
2022. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kopumā veica 41 klātienes pārbaudi, t. sk. 15 – kredītiestādēs, četras – apdrošināšanas un pensiju sektorā, sešas – ieguldījumu pakalpojumu jomā, deviņas – ieguldījumu brokeru sabiedrībās, četras – maksājumu un e-naudas iestādēs un trīs – kooperatīvajās krājaizdevu sabiedrībās. Papildus FKTK uzraudzības eksperti piedalījās arī Eiropas Centrālās bankas pārbaudēs tās tiešajā uzraudzībā esošajās kredītiestādēs.
Vērtējot pārbaužu rezultātus, secināts, ka kredītiestādes pagājušā gada laikā ir fokusējušās uz iepriekš konstatēto trūkumu novēršanu iekšējās kontroles sistēmās un risku pārvaldības jomā. Kopumā Latvijā ir samazinājies kredītiestāžu ar augstu ienākumus nenesošo kredītu rādītāju skaits. Kredītiestādēm ir jāturpina darbs pie risku pārvaldības ietvara un tā efektivitātes pilnveidošanas, jo 2022. gadā veiktajās klātienes pārbaudēs tika identificēti trūkumi kredītriska pārvaldīšanas jomā, kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā, kolektīvo uzkrājumu veidošanas procesos, iekšējās pārvaldības un atsevišķu risku vadības jomā.
Apdrošināšanas sabiedrību, privāto pensiju fondu un ieguldījumu pārvaldītāju pārbaudēs tika konstatēts, ka kopumā iekšējās kontroles sistēma atbilst to darbības profilam, taču atsevišķi uzlabojumi nepieciešami jomās, kas saistītas ar iekšējo auditu, pensiju plānu administrēšanu, ārpakalpojumiem, kā arī interešu konfliktu pārvaldību. Pārējos segmentos veiktajās klātienes pārbaudēs tika identificēti trūkumi atsevišķu risku pārvaldībā.
Pārbaužu rezultāti NILLTPF riska pārvaldības jomā liecina, ka kopumā finanšu iestādes ir būtiski pilnveidojušas šā riska noteikšanas sistēmas, lai pēc iespējas precīzāk identificētu klientam un tā izmantotajiem produktiem piemītošo risku. Šo sistēmu attīstību nepieciešams turpināt, lai nostiprinātu uz riskiem balstītu pieeju, kas paredz, ka resursi primāri tiek veltīti augstāku risku pārvaldībai un tiek mazināts administratīvais slogs jomās, kurās riski ir zemāki. NILLTPF novēršanas jomas pārbaudēs trūkumi visbiežāk tika konstatēti attiecībā uz darījumu uzraudzības sistēmu efektivitāti un spēju klientu izpētes secinājumus vērtēt visaptveroši.
FKTK 2022. gadā uzdeva finanšu institūcijām noteiktā termiņā veikt konkrētus pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai, un pēc integrācijas Latvijas Banka uzrauga to izpildi.
Ar Latvijas Bankas 2023. gada uzraudzības prioritātēm aicinām iepazīties šajā infografikā. Ar 2023. gada finanšu tirgus uzraudzības plāna atklāti pieejamo daļu aicinām iepazīties šajā datnē.
* Eiropas Centrālās bankas klātienes pārbaužu plāns nav publiski pieejams, līdz ar to arī Latvijas Bankas publiskotajā klātienes pārbaužu plānā tās nav iekļautas.