Šā gada sarunu festivālā "LAMPA", kas 5. un 6. jūlijā notiks Cēsīs, Latvijas Bankas eksperti vairākās diskusijās rosinās domu apmaiņu par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem, kas skar mūsdienīgu finanšu pakalpojumu, ekonomikas un ilgtspējīgu finanšu jautājumus.
2023. gada sarunu festivālā "LAMPA" septiņos pasākumos runājām par tādām sabiedrībai aktuālām tēmām kā pensiju uzkrājumi, finanšu krāpniecība, mājokļu un ieguldījumu ilgtspēja, jauniešu loma ekonomikā un finanšu pratība.
Sarunu ieraksti – Latvijas Bankas Youtube kontā.
1. un 2. jūlijs
Cēsis, Cēsu pils parks
Latvijas Bankas telts "Tālskate"
Savas simtgades gadā Latvijas Banka, piedaloties sarunu festivālā LAMPA ar divu dienas programmu, rosināja domu apmaiņas, uzdot jautājumus par sabiedrības, ekonomikas, naudas nākotni.
Kopā ar partneriem septiņos pasākumos runājām par tādām sabiedrībai aktuālām tēmām kā sabiedriskais labums, ilgtspēja, finanšu pratība, jaunās naudas formas, ieguldījumi, naudas drošība un dažādi ekonomikas jautājumi.
Ilgtspējīgas attīstības pieeja meklē līdzsvaru starp dabas, cilvēka un ekonomiskās attīstības vajadzībām. Mežs ir vērā ņemams psihoemocionāla līdzsvara avots, latviskās mentalitātes un Latvijas ainavas sastāvdaļa un tādējādi būtiska ilgtspējas elementa- dzīves kvalitātes neatņemama sastāvdaļa. Covid krīzes laikā piedzīvotā tūrisma objektu un to infrastruktūras pārslodze pierādīja, ka Latvijā ir nepieciešama kvalitatīvāka telpa rekreācijas vajadzībām. Kā pilnveidojama valsts un pašvaldību īpašumā esošo mežu ilgtspējīga izmantošana šim mērķim? Vai pašvaldību iedzīvotājiem jābūt teikšanai par apdzīvotas vietas ieskaujošiem mežiem? Kādus mežus cilvēki vēlas redzēt Latvijā?
Rīko: Latvijas Banka
Vada: Edvards Kušners, Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs, padomnieks
Piedalās:
Irina Sietiņa, Tūrisma organizatore, mežzinātnes inženiera, tūrisma taku veidotāja
Juris Smaļinskis, Vidzemes augstskolas docents, tūrisma un vides eksperts
Didzis Tjarve, Docents un pētnieks Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē
Edmunds Cepurītis, Vides aktīvists vairākās organizācijās un kustībās
Māris Sprindžuks, Ādažu novada domes priekšsēdētājs
Latvijas Bankas darbinieki citās sarunu festivāla LAMPA diskusijās:
Latvijas Bankas padomes padomnieks Andris Strazds piedalījās Aizsardzības ministrijas rīkotajā diskusijā
“Kā nepadarīt krīzi par ikdienu?”
Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs, padomnieks Edvards Kušners piedalījās Valsts kontroles rīkotajā diskusijā
"Kā Valsts kontrole var dot pēc iespējas lielāku sabiedrisko labumu?" un Latvijas Dabas fonda rīkotajā diskusijā "Vai mazajām lietām ir svars?"
Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks moderēja "Sabiedrības par atklātību – Delna" sarunu
"Kāpēc uzņēmumam būt atklātam?"
2020. gada festivālā piedalījās Latvijas centrālās bankas pārstāvji: Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta padomnieks Andris Strazds.
Pasaules ekonomikā mainās spēku samērs, līdzsvars starp lielvalstīm. Klimata pārmaiņas rada gan trauksmi, gan iespējas uzņēmumiem, valstīm. Eiropa ne tikai noveco, bet sāk jaunu posmu bez Lielbritānijas un cīnās par to, kā saglabāt konkurētspēju strauji mainīgajā pasaulē. Eiropas Centrālā banka piepildījusi finanšu sektoru ar naudu, kam būtu jānonāk tautsaimniecībā. Latviju tas viss ietekmē, bet tikmēr tā pati maina izglītības, veselības, reģionālās pārvaldības sistēmas, lai varētu kļūt par spēcīgu Ziemeļeiropas ekonomiku, nevis palikt vidēju ienākumu slazdā.
Tas viss bija līdz Covid-19. Un šīs lietas palika, nepazuda. Bet klāt nāca jauna veida globālā ekonomiskā krīze un globāla mēroga atbildes. Kurp ej, pasaules ekonomika? Centrālās bankas, valdības? Un kā šai jaunajā pasaulē rīkoties "cilvēkam parastajam", piemēram, Mazsalacā?
Par to žurnālista saruna ar vienu no ekonomikas politikas veidotājiem — Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku un aktīvu, ekonomikas norisēm līdzi domājošu Latvijas pilsoni — ilggadēju ekonomikas skolotāju un mācību grāmatu autoru, tagad "vienkāršu" lauku iedzīvotāju Mihailu Siņicinu.
Pasaule ir mainījusies, agrākās ikdienas vairs nebūs un jāgatavojas jaunai lietu kārtībai — šādi apgalvojumi jau mēnešiem, kopš pasaulē plosās pandēmija, piepilda informācijas telpu. Vai turpinās pieaugt Ķīnas kā globālas lielvaras loma un ASV kāpsies malā, koncentrējoties uz iekšējām lietām? Vai pandēmija Eiropas Savienībai būs nāvējošs trieciens? Kāda no krīzes pacelsies Krievija, kuras ekonomika ir iedragāta un līdera reitingi sašķobījušies? Diskusijā mēģināsim identificēt tendences un notikumus, kas ļauj nojaust turpmākos pavērsienus ģeopolitikā.
Rīko:
Aizsardzības ministrija
Vada:
Mārtiņš Kaprāns
komunikācijas zinātnes doktors
Piedalās:
Jānis Garisons
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs
Pauls Raudseps
žurnālists
Andris Strazds
Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta padomnieks
Ieva Ilvesa
Valsts prezidenta padomniece digitālās politikas jautājumos
Izglītojoša lekcija par valsts budžeta plānošanu un finanšu līdzekļu izlietošanas pārskatamību.
Rīko:
Valsts kanceleja
Sadarbībā ar:
Fiskālās disciplīnas padome
Latvijas Darba devēju konfederācija
Piedalās:
Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents
Līga Meņģelsone
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore
Valdis Dombrovskis
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks
Jānis Ošlejs
Uzņēmējs un ekonomists, SIA "Primekss" valdes priekšsēdētājs
Roberts Zīle
Eiropas Parlamenta deputāts (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa / Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK")
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā augsta līmeņa diskusijā "Eiropas zaļais kurss un ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19 krīzes".
Rīko:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Sadarbībā ar:
Latvijas Banka
Latvijas Darba devēju konfederācija
Vada:
Kristīne Garklāva
žurnāliste, Pasaules Dabas fonda Latvijā vēstnese
Piedalās:
Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents
Juris Pūce
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Līga Meņģelsone
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore
Valdis Dombrovskis
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks
2019: Diskusija “Vai ir dzīve bez skaidrās naudas?”
2019. gada Lampā nepilns simts cilvēku izrādīja vēlmi līdz ar dažādu jomu ekspertiem ieskatīties nākotnē – vai iespējama dzīve bez skaidrās naudas.
Gan saruna, gan aptaujas rāda, ka šādai pārejai mūsu sabiedrība gluži gatava nav, līdzīgi kā cilvēki citās eiro zonas valstīs. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks Lampas sarunu ievadīja, uzliekot vienkāršu, universālu izejas punktu – cilvēki grib norēķināties pēc iespējas vienkāršāk un ātrāk; ja tam der skaidrā nauda, tad cilvēki izvēlas to. Tomēr fakti rāda, ka virzība uz aizvien plašāku bezskaidrās naudas izmantošanu notiek, un sarunas moderators Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks atzīmēja trīs galvenos virzītājspēkus: tehnoloģijas, kas dara to iespējamu, valsts un uzņēmēji, kas mudina un "piespiež", un iedzīvotāji, kam ir noteiktas vēlmes un prasības. Pie tehnoloģijām Latvijas Bankas maksājumu eksperts Deniss Fiļipovs nosauca trīs sistēmiski svarīgus risinājumus: mobilie maksājumi, zibmaksājumi un lietu internets. Tehnoloģiju virzīta mudināšana un cilvēku izvēle varētu šķist vistas un olas jautājums, un šai diskusijā bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs piebilda, ka jebkurai mūsdienīgai bankai lielākā daļa produktu top kopā ar klientiem un, piemēram, vairāk nekā puse maksājumu jau tagad notiek pīkstinot, jo cilvēkiem tas ir ērti. Savukārt "piespiešanas" faktora sadaļā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme drīzāk aicināja saskatīt racionālo un neizbēgamo, piemēram, dzīvokli nopirkt bez kredīta parasti nav iespējams un skaidra nauda neveido kredītvēsturi.
Toties NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, atgādinot, ka Ķīnā jau ir lielveikali, kur var samaksāt ar savu seju (proti, ierīces atpazīst cilvēku un noskaita no viņa konta naudu), pievērsa uzmanību tam, ka jābūt atbildei uz cilvēku spēcīgajām bažām par datu privātumu. Ja informācija pastāv digitālā veidā, to kāds var vākt. Un, izmantojot datu kopumu par cilvēku, var pārvaldīt viņa lēmumus. Tas ir sarežģīts demokrātisku sabiedrību uzdevums radīt mehānismus, lai šo varu nevarētu izmantot nelietderīgi un nelietīgi, un mums nezinot. To, ka individuālā drošība tiktu garantēta, pašlaik apgalvot nevar.
Diskusijai ievirzoties nākotnes prognožu teritorijā, V. Mironovs mierināja klātesošos, ka līdz ar (bio)tehnoloģiju attīstību zemādas čipu ieoperēšana maksājumu veikšanai nebūs nepieciešama – sk. jau iepriekš minēto par seju atpazīšanu. Cits, ar skaidrās naudas aizstāšanu vēl tiešāk saistīts jautājums, ir par digitālu centrālo banku skaidro naudu – šādos projektos pašlaik norit izpēte, piemēram, Zviedrijā. Un viens no būtiskākajiem jautājumiem arī šeit ir par to, vai šī nauda spēs nodrošināt pilnīgu privātumu. Toties patīkamu prognozi ne gluži maksājumu, bet no tiem izrietošā nodokļu administrēšanas laukā izteica VID vadītāja I. Jaunzeme, paredzot, ka ceļam uz atteikšanos no ienākumu deklarācijām vajadzētu būt 10, nevis 35 gadus garam.
Ap 60% pasaules darbavietu varot aizstāt roboti un mākslīgais intelekts. Gan šī, gan citu iemeslu dēļ zināmu popularitāti iegūst ideja par garantētiem pamatienākumiem ikvienam, arī tiem, kas neveic nekādu darbu vai pat nedomā ko darīt. Šveicē ir noticis referendums, kurā šis koncepts noraidīts. Somijā tikko noslēdzies pilotprojekts, kurā bija iesaistīti 2000 cilvēku. Itālijā jaunās valdības veidošanas sarunās piedāvāts ieviest garantēto pamatienākumu kombinācijā ar “plakanās” nodokļu likmes sistēmu. Kā ar Latviju? Par šādas iespējas ekonomiskajiem un ne tikai ekonomiskajiem par un pret, iesaistot klausītājus, debatēja Latvijas Bankas ekonomisti.