Pēdējā gada notikumi aktualizējuši jautājumu par Latvijas komercbanku konkurenci. Konkurences uzraudzību nodrošina Konkurences padome, savukārt finanšu sektora uzraugs seko līdzi notikumiem un vērtē banku sektora stabilitāti un noturību, kā arī katras individuālās bankas darbības stratēģiju un tās īstenošanas sekmīgumu.
13 bankas, bet konkurences nav?
Kopumā Latvijā darbojas deviņas komercbankas un četras ārvalstu banku filiāles, kas ir pietiekami liels skaits, lai konkurences apstākļi tiktu nodrošināti. Taču te jāņem vērā, kāda ir katras bankas tirgus niša, attīstības stratēģija, produkti un to nosacījumi, akcionāru struktūra, ambīcijas attīstībai un spēja tās īstenot, primāri kapitāla pietiekamības izteiksmē. Tie ir iekšējie konkurences faktori, taču liela loma ir arī ārējiem faktoriem – uzņēmējdarbības videi, nodokļu regulējumam, valsts investīciju piesaistes stratēģijai, ēnu ekonomikas īpatsvaram, tiesu sistēmai un maksātnespējas regulējumam un praksei.
Lielāko tirgus daļu Latvijā ir koncentrējušas četras lielākās bankas, taču arī pārējās bankas cenšas šo tirgu iekarot un konkurē. Konkurence ir redzama tirgus segmentu sadalē, kur katra banka cenšas atrast savu nišu un specializēties. Jāņem vērā, ka 2019. gadā Latvijas komercbankas, kas iepriekš bija fokusējušās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, mainīja savus biznesa modeļus. Daļai komercbanku tas salīdzinoši sekmīgi izdevies, tomēr ievērojamākam progresam nepieciešams ilgāks laiks.
Kopumā Latvijas banku sektors joprojām piedzīvo transformāciju: atsevišķas bankas apvienojas, kas kopumā ir pozitīvi vērtējams solis, jo pieaug apjomi un konkurētspēja. Līdztekus tam ir atsevišķas bankas, kas vairs neturpina sniegt pakalpojumus.
Konkurenci ietekmē vēsturiskie notikumi
Šī brīža situācija banku sektorā lielā mērā ir vēsturisko notikumu sekas. Latvijas finanšu sektors piedzīvojis vairākus satricinājumus, un katrs no tiem atstājis sekas. Tās lielā mērā rezultējušās stingrākā regulējumā gan Latvijā, gan visā Eiropā un piesardzībā, kas konkurencei par labu nenāk. Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā ietekme uz ekonomiku šim procesam arī nav palīdzējusi.
Arī šī brīža lēmumi atstās savu ietekmi. Strauji augošo procentlikmju laikā kredītņēmējiem pieauguši maksājumi, bet bankām – peļņa. Politiķiem, vērtējot četru lielāko banku peļņas rādītājus un meklējot risinājumu, kā peļņu pārdalīt kredītņēmēju atbalstam, jāatceras, ka runājam arī par pārējo deviņu banku peļņu, kas tām varētu būt svarīgs un nozīmīgs atspēriena solis attīstībai un konkurences veicināšanai.
Risinājums – valsts banka?
Finanšu pakalpojumu pieejamības un vājās kreditēšanas dēļ izskanējis priekšlikums veidot valsts banku. Valstij ir tādas tiesības, taču pats būtiskākais – ir precīzi jāsaprot šādas bankas izveides mērķis un sasniedzamais rezultāts. Valsts bankas izveide nebūs ne ātrs, ne vienkāršs, ne lēts risinājums, jo neatkarīgi no dibinātāja, tai ir jāsaņem Eiropas Centrālās bankas licence un jāatbilst visām prasībām. Eiropas Komisijas ieskatā valsts bankai jādarbojas brīvā tirgus un konkurences apstākļos, turklāt šāda banka nedrīkst nodarboties ar pakalpojumiem, kas definējami kā valsts atbalsts.
Šādas bankas kapitāls jānodrošina valstij turklāt ne tikai licencēšanas stadijā, bet arī turpmākajos gados, t.sk. arī nodrošinoties pret bankas darbības negatīvajiem scenārijiem. Valsts bankām mēdz piemist lielāka riska apetīte, tās nosaka mazākas procentu maržas un īsteno mazāk stingrus kreditēšanas nosacījumus. Tas parasti rezultējas slikto kredītu pieaugumā un nepieciešamībā stiprināt bankas kapitālu. Tas var nozīmēt to, ka maksās visa sabiedrība. Tāpat būtiski ir novērst jebkādu politisko ietekmi uz valsts bankas vadību.
Jauns ārvalstu spēlētājs
Nesen izskanēja ziņa, ka Lietuvas banku sektorā ienāks jauna ārvalstu banka. Līdzīgi kā Lietuvā, arī Latvijā ir šāds mērķis. Šis uzdevums iekļauts Finanšu sektora attīstības plānā un deleģēts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai. Līdztekus tam, izmantoti dažādi starptautisko attiecību formāti, lai veidotu pozitīvu augsni un izpratni par Latvijas finanšu tirgu un tā vēlamo attīstību.
Skaidrs, ka jaunas starptautiskas bankas ienākšana Latvijā nav ne ātrs, ne vienkāršs process, jo globālo spēlētāju ieskatā Latvijas un arī Baltijas tirgus ir salīdzinoši mazs un pietiekami sarežģīts. Investoru vērtējumā nepievilcīgā uzņēmējdarbības vide, galvenokārt nodokļu regulējums un nestabilitāte mazina interesi par Latviju un pēdējo gadu ģeopolitiskā situācija šajā ziņā arī nepalīdz.
Tomēr jāatgādina, ka Eiropas Savienības brīvā tirgus un kapitāla plūsmas politika dod iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam lietot jebkuras Eiropas valsts bankas vai maksājumu iestādes produktus un pakalpojumus. Jau šobrīd redzam, ka augošu popularitāti gūst virkne ārvalstu kredītiestāžu piedāvātie pakalpojumi. Un šis aspekts noteikti spēlē un spēlēs nozīmīgu lomu konkurences veicināšanā un liks vietējām bankām būt inovatīvākām, piedāvāt izdevīgākus un ērtākus produktus.
Ko finanšu sektora uzraugs var darīt?
Finanšu sektora uzraugs no savas puses konkurences veicināšanai sektorā var palīdzēt ar skaidru un saprotamu regulējumu. Dažādu krīžu ietekmē finanšu sektors ir viena no visvairāk regulētajām nozarēm un visām bankām ir jāatbilst noteiktajām prasībām. Mazāko vietējā kapitāla banku izaugsmi visbūtiskāk ietekmē ierobežotais kapitāls. Tā piesaiste Latvijas apstākļos reizēm ir sarežģīts uzdevums, taču uzraugs šeit palīdzēt nevar. Prasības ir visiem vienas.
Inovatīvas tehnoloģijas paver iespējas ielauzties jaunos segmentos un cīnīties par klientiem, palielinot konkurences iespējas, jo pakalpojumu klāstam un ērtībai ir liela nozīme bankas izvēlē. Latvijas Banka atbalsta jaunu risinājumu ieviešanā, t.sk. nodrošinot regulatīvo tehnoloģiju smilšukasti.
Bankas, kuras jau tagad sāks attīstīt ilgtspējas apsvērumu izpratni un kompetences, būs labākā pozīcijā nākotnē piedāvāt dažādus zaļos (ESG) finanšu produktus un paplašināt savu tirgus daļu apstākļos, kad Eiropas Zaļais kurss transformēs tautsaimniecību.
Būtiska ir arī iedzīvotāju finanšu pratība. Patiesībā vislielākais konkurences virzītājs ir klients, kas ir vērtējošs, izprot finanšu pakalpojumus un, spējot salīdzināt vairāku banku sniegtos pakalpojumus, izvēlas sev atbilstošāko, ērtāko un lētāko.
Komentārs sagatavots žurnāla "IR Nauda" 2023. gada decembra numuram